From operō (“to work”) + -īvus.
operātīvus (feminine operātīva, neuter operātīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | operātīvus | operātīva | operātīvum | operātīvī | operātīvae | operātīva | |
genitive | operātīvī | operātīvae | operātīvī | operātīvōrum | operātīvārum | operātīvōrum | |
dative | operātīvō | operātīvae | operātīvō | operātīvīs | |||
accusative | operātīvum | operātīvam | operātīvum | operātīvōs | operātīvās | operātīva | |
ablative | operātīvō | operātīvā | operātīvō | operātīvīs | |||
vocative | operātīve | operātīva | operātīvum | operātīvī | operātīvae | operātīva |