Future active participle of opperior.
opperītūrus (feminine opperītūra, neuter opperītūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | opperītūrus | opperītūra | opperītūrum | opperītūrī | opperītūrae | opperītūra | |
genitive | opperītūrī | opperītūrae | opperītūrī | opperītūrōrum | opperītūrārum | opperītūrōrum | |
dative | opperītūrō | opperītūrae | opperītūrō | opperītūrīs | |||
accusative | opperītūrum | opperītūram | opperītūrum | opperītūrōs | opperītūrās | opperītūra | |
ablative | opperītūrō | opperītūrā | opperītūrō | opperītūrīs | |||
vocative | opperītūre | opperītūra | opperītūrum | opperītūrī | opperītūrae | opperītūra |