Future active participle of oppleō.
opplētūrus (feminine opplētūra, neuter opplētūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | opplētūrus | opplētūra | opplētūrum | opplētūrī | opplētūrae | opplētūra | |
genitive | opplētūrī | opplētūrae | opplētūrī | opplētūrōrum | opplētūrārum | opplētūrōrum | |
dative | opplētūrō | opplētūrae | opplētūrō | opplētūrīs | |||
accusative | opplētūrum | opplētūram | opplētūrum | opplētūrōs | opplētūrās | opplētūra | |
ablative | opplētūrō | opplētūrā | opplētūrō | opplētūrīs | |||
vocative | opplētūre | opplētūra | opplētūrum | opplētūrī | opplētūrae | opplētūra |