Perfect passive participle of oppleō.
opplētus (feminine opplēta, neuter opplētum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | opplētus | opplēta | opplētum | opplētī | opplētae | opplēta | |
genitive | opplētī | opplētae | opplētī | opplētōrum | opplētārum | opplētōrum | |
dative | opplētō | opplētae | opplētō | opplētīs | |||
accusative | opplētum | opplētam | opplētum | opplētōs | opplētās | opplēta | |
ablative | opplētō | opplētā | opplētō | opplētīs | |||
vocative | opplēte | opplēta | opplētum | opplētī | opplētae | opplēta |