Borrowed from Latin optātīvus.
optativus m (plural optativi or optativussen, diminutive optativusje n)
Verbal adjective from optō (“to wish”), from the perfect passive participle optātus + -īvus (adjective suffix), a calque of Ancient Greek εὐκτική (euktikḗ, “related to wishing”).
optātīvus (feminine optātīva, neuter optātīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | optātīvus | optātīva | optātīvum | optātīvī | optātīvae | optātīva | |
Genitive | optātīvī | optātīvae | optātīvī | optātīvōrum | optātīvārum | optātīvōrum | |
Dative | optātīvō | optātīvō | optātīvīs | ||||
Accusative | optātīvum | optātīvam | optātīvum | optātīvōs | optātīvās | optātīva | |
Ablative | optātīvō | optātīvā | optātīvō | optātīvīs | |||
Vocative | optātīve | optātīva | optātīvum | optātīvī | optātīvae | optātīva |