Borrowed from Latin optātīvus.
optativus m (plural optativi or optativussen, diminutive optativusje n)
Verbal adjective from optō (“to wish”), from the perfect passive participle optātus + -īvus (adjective suffix), a calque of Ancient Greek εὐκτική (euktikḗ, “related to wishing”).
optātīvus (feminine optātīva, neuter optātīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | optātīvus | optātīva | optātīvum | optātīvī | optātīvae | optātīva | |
genitive | optātīvī | optātīvae | optātīvī | optātīvōrum | optātīvārum | optātīvōrum | |
dative | optātīvō | optātīvae | optātīvō | optātīvīs | |||
accusative | optātīvum | optātīvam | optātīvum | optātīvōs | optātīvās | optātīva | |
ablative | optātīvō | optātīvā | optātīvō | optātīvīs | |||
vocative | optātīve | optātīva | optātīvum | optātīvī | optātīvae | optātīva |