Perfect passive participle of optemperō.
optemperātus (feminine optemperāta, neuter optemperātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | optemperātus | optemperāta | optemperātum | optemperātī | optemperātae | optemperāta | |
genitive | optemperātī | optemperātae | optemperātī | optemperātōrum | optemperātārum | optemperātōrum | |
dative | optemperātō | optemperātae | optemperātō | optemperātīs | |||
accusative | optemperātum | optemperātam | optemperātum | optemperātōs | optemperātās | optemperāta | |
ablative | optemperātō | optemperātā | optemperātō | optemperātīs | |||
vocative | optemperāte | optemperāta | optemperātum | optemperātī | optemperātae | optemperāta |