From orbis.
orbītus (feminine orbīta, neuter orbītum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | orbītus | orbīta | orbītum | orbītī | orbītae | orbīta | |
genitive | orbītī | orbītae | orbītī | orbītōrum | orbītārum | orbītōrum | |
dative | orbītō | orbītae | orbītō | orbītīs | |||
accusative | orbītum | orbītam | orbītum | orbītōs | orbītās | orbīta | |
ablative | orbītō | orbītā | orbītō | orbītīs | |||
vocative | orbīte | orbīta | orbītum | orbītī | orbītae | orbīta |