Perfect passive participle of ordior (“begin”).
ōrdītus (feminine ōrdīta, neuter ōrdītum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | ōrdītus | ōrdīta | ōrdītum | ōrdītī | ōrdītae | ōrdīta | |
Genitive | ōrdītī | ōrdītae | ōrdītī | ōrdītōrum | ōrdītārum | ōrdītōrum | |
Dative | ōrdītō | ōrdītō | ōrdītīs | ||||
Accusative | ōrdītum | ōrdītam | ōrdītum | ōrdītōs | ōrdītās | ōrdīta | |
Ablative | ōrdītō | ōrdītā | ōrdītō | ōrdītīs | |||
Vocative | ōrdīte | ōrdīta | ōrdītum | ōrdītī | ōrdītae | ōrdīta |