Perfect passive participle of ordior (“begin”).
ōrdītus (feminine ōrdīta, neuter ōrdītum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ōrdītus | ōrdīta | ōrdītum | ōrdītī | ōrdītae | ōrdīta | |
genitive | ōrdītī | ōrdītae | ōrdītī | ōrdītōrum | ōrdītārum | ōrdītōrum | |
dative | ōrdītō | ōrdītae | ōrdītō | ōrdītīs | |||
accusative | ōrdītum | ōrdītam | ōrdītum | ōrdītōs | ōrdītās | ōrdīta | |
ablative | ōrdītō | ōrdītā | ōrdītō | ōrdītīs | |||
vocative | ōrdīte | ōrdīta | ōrdītum | ōrdītī | ōrdītae | ōrdīta |