ōrnātior (comparative, neuter ōrnātius); third declension
Third-declension comparative adjective.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | ōrnātior | ōrnātius | ōrnātiōrēs | ōrnātiōra | |
genitive | ōrnātiōris | ōrnātiōrum | |||
dative | ōrnātiōrī | ōrnātiōribus | |||
accusative | ōrnātiōrem | ōrnātius | ōrnātiōrēs ōrnātiōrīs |
ōrnātiōra | |
ablative | ōrnātiōre ōrnātiōrī |
ōrnātiōribus | |||
vocative | ōrnātior | ōrnātius | ōrnātiōrēs | ōrnātiōra |