Future active participle of ostentō.
ostentātūrus (feminine ostentātūra, neuter ostentātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ostentātūrus | ostentātūra | ostentātūrum | ostentātūrī | ostentātūrae | ostentātūra | |
genitive | ostentātūrī | ostentātūrae | ostentātūrī | ostentātūrōrum | ostentātūrārum | ostentātūrōrum | |
dative | ostentātūrō | ostentātūrae | ostentātūrō | ostentātūrīs | |||
accusative | ostentātūrum | ostentātūram | ostentātūrum | ostentātūrōs | ostentātūrās | ostentātūra | |
ablative | ostentātūrō | ostentātūrā | ostentātūrō | ostentātūrīs | |||
vocative | ostentātūre | ostentātūra | ostentātūrum | ostentātūrī | ostentātūrae | ostentātūra |