From pācificātor (“peacemaker, pacifier”), from pacificō (“I make or negotiate a peace; pacify”), from pāx (“peace”) + faciō (“I do, make”).
pācificātōrius (feminine pācificātōria, neuter pācificātōrium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | pācificātōrius | pācificātōria | pācificātōrium | pācificātōriī | pācificātōriae | pācificātōria | |
genitive | pācificātōriī | pācificātōriae | pācificātōriī | pācificātōriōrum | pācificātōriārum | pācificātōriōrum | |
dative | pācificātōriō | pācificātōriae | pācificātōriō | pācificātōriīs | |||
accusative | pācificātōrium | pācificātōriam | pācificātōrium | pācificātōriōs | pācificātōriās | pācificātōria | |
ablative | pācificātōriō | pācificātōriā | pācificātōriō | pācificātōriīs | |||
vocative | pācificātōrie | pācificātōria | pācificātōrium | pācificātōriī | pācificātōriae | pācificātōria |