pactītius (feminine pactītia, neuter pactītium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | pactītius | pactītia | pactītium | pactītiī | pactītiae | pactītia | |
genitive | pactītiī | pactītiae | pactītiī | pactītiōrum | pactītiārum | pactītiōrum | |
dative | pactītiō | pactītiae | pactītiō | pactītiīs | |||
accusative | pactītium | pactītiam | pactītium | pactītiōs | pactītiās | pactītia | |
ablative | pactītiō | pactītiā | pactītiō | pactītiīs | |||
vocative | pactītie | pactītia | pactītium | pactītiī | pactītiae | pactītia |