paklausīt (“to obey”, verb) + -īgs (adjective-forming suffix)
paklausīgs (definite paklausīgais, comparative paklausīgāks, superlative vispaklausīgākais, adverb paklausīgi)
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
nominative (nominatīvs) | paklausīgs | paklausīgi | paklausīga | paklausīgas | |||||
accusative (akuzatīvs) | paklausīgu | paklausīgus | paklausīgu | paklausīgas | |||||
genitive (ģenitīvs) | paklausīga | paklausīgu | paklausīgas | paklausīgu | |||||
dative (datīvs) | paklausīgam | paklausīgiem | paklausīgai | paklausīgām | |||||
instrumental (instrumentālis) | paklausīgu | paklausīgiem | paklausīgu | paklausīgām | |||||
locative (lokatīvs) | paklausīgā | paklausīgos | paklausīgā | paklausīgās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||