palātus m (genitive palātī); second declension
Second-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | palātus | palātī |
genitive | palātī | palātōrum |
dative | palātō | palātīs |
accusative | palātum | palātōs |
ablative | palātō | palātīs |
vocative | palāte | palātī |
Perfect active (or passive, with active meaning) participle of pālor
pālātus (feminine pālāta, neuter pālātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | pālātus | pālāta | pālātum | pālātī | pālātae | pālāta | |
genitive | pālātī | pālātae | pālātī | pālātōrum | pālātārum | pālātōrum | |
dative | pālātō | pālātae | pālātō | pālātīs | |||
accusative | pālātum | pālātam | pālātum | pālātōs | pālātās | pālāta | |
ablative | pālātō | pālātā | pālātō | pālātīs | |||
vocative | pālāte | pālāta | pālātum | pālātī | pālātae | pālāta |