From pānis (“bread”) + -icus + -eus.
pāniceus (feminine pānicea, neuter pāniceum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | pāniceus | pānicea | pāniceum | pāniceī | pāniceae | pānicea | |
genitive | pāniceī | pāniceae | pāniceī | pāniceōrum | pāniceārum | pāniceōrum | |
dative | pāniceō | pāniceae | pāniceō | pāniceīs | |||
accusative | pāniceum | pāniceam | pāniceum | pāniceōs | pāniceās | pānicea | |
ablative | pāniceō | pāniceā | pāniceō | pāniceīs | |||
vocative | pānicee | pānicea | pāniceum | pāniceī | pāniceae | pānicea |