From a Proto-Indo-European root related to Ancient Greek πῆμα (pêma, “calamity, disaster”) and πηρός (pērós, “maimed”).[1]
pēminōsus (feminine pēminōsa, neuter pēminōsum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | pēminōsus | pēminōsa | pēminōsum | pēminōsī | pēminōsae | pēminōsa | |
genitive | pēminōsī | pēminōsae | pēminōsī | pēminōsōrum | pēminōsārum | pēminōsōrum | |
dative | pēminōsō | pēminōsae | pēminōsō | pēminōsīs | |||
accusative | pēminōsum | pēminōsam | pēminōsum | pēminōsōs | pēminōsās | pēminōsa | |
ablative | pēminōsō | pēminōsā | pēminōsō | pēminōsīs | |||
vocative | pēminōse | pēminōsa | pēminōsum | pēminōsī | pēminōsae | pēminōsa |