penātes (“the household gods”) + -ger (“bearing”)
penātiger (feminine penātigera, neuter penātigerum); first/second-declension adjective (nominative masculine singular in -er)
First/second-declension adjective (nominative masculine singular in -er).
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | penātiger | penātigera | penātigerum | penātigerī | penātigerae | penātigera | |
genitive | penātigerī | penātigerae | penātigerī | penātigerōrum | penātigerārum | penātigerōrum | |
dative | penātigerō | penātigerae | penātigerō | penātigerīs | |||
accusative | penātigerum | penātigeram | penātigerum | penātigerōs | penātigerās | penātigera | |
ablative | penātigerō | penātigerā | penātigerō | penātigerīs | |||
vocative | penātiger | penātigera | penātigerum | penātigerī | penātigerae | penātigera |