Perfect passive participle of pensitō.
pēnsitātus (feminine pēnsitāta, neuter pēnsitātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | pēnsitātus | pēnsitāta | pēnsitātum | pēnsitātī | pēnsitātae | pēnsitāta | |
genitive | pēnsitātī | pēnsitātae | pēnsitātī | pēnsitātōrum | pēnsitātārum | pēnsitātōrum | |
dative | pēnsitātō | pēnsitātae | pēnsitātō | pēnsitātīs | |||
accusative | pēnsitātum | pēnsitātam | pēnsitātum | pēnsitātōs | pēnsitātās | pēnsitāta | |
ablative | pēnsitātō | pēnsitātā | pēnsitātō | pēnsitātīs | |||
vocative | pēnsitāte | pēnsitāta | pēnsitātum | pēnsitātī | pēnsitātae | pēnsitāta |