pēnultimus (feminine pēnultima, neuter pēnultimum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | pēnultimus | pēnultima | pēnultimum | pēnultimī | pēnultimae | pēnultima | |
genitive | pēnultimī | pēnultimae | pēnultimī | pēnultimōrum | pēnultimārum | pēnultimōrum | |
dative | pēnultimō | pēnultimae | pēnultimō | pēnultimīs | |||
accusative | pēnultimum | pēnultimam | pēnultimum | pēnultimōs | pēnultimās | pēnultima | |
ablative | pēnultimō | pēnultimā | pēnultimō | pēnultimīs | |||
vocative | pēnultime | pēnultima | pēnultimum | pēnultimī | pēnultimae | pēnultima |