From Ancient Greek Περγαμηνός (Pergamēnós).
pergamēnus (feminine pergamēna, neuter pergamēnum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | pergamēnus | pergamēna | pergamēnum | pergamēnī | pergamēnae | pergamēna | |
genitive | pergamēnī | pergamēnae | pergamēnī | pergamēnōrum | pergamēnārum | pergamēnōrum | |
dative | pergamēnō | pergamēnae | pergamēnō | pergamēnīs | |||
accusative | pergamēnum | pergamēnam | pergamēnum | pergamēnōs | pergamēnās | pergamēna | |
ablative | pergamēnō | pergamēnā | pergamēnō | pergamēnīs | |||
vocative | pergamēne | pergamēna | pergamēnum | pergamēnī | pergamēnae | pergamēna |