Perfect participle of perīclitor
perīclitātus (feminine perīclitāta, neuter perīclitātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | perīclitātus | perīclitāta | perīclitātum | perīclitātī | perīclitātae | perīclitāta | |
genitive | perīclitātī | perīclitātae | perīclitātī | perīclitātōrum | perīclitātārum | perīclitātōrum | |
dative | perīclitātō | perīclitātae | perīclitātō | perīclitātīs | |||
accusative | perīclitātum | perīclitātam | perīclitātum | perīclitātōs | perīclitātās | perīclitāta | |
ablative | perīclitātō | perīclitātā | perīclitātō | perīclitātīs | |||
vocative | perīclitāte | perīclitāta | perīclitātum | perīclitātī | perīclitātae | perīclitāta |