Perfect passive participle of perpoliō.
perpolītus (feminine perpolīta, neuter perpolītum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | perpolītus | perpolīta | perpolītum | perpolītī | perpolītae | perpolīta | |
genitive | perpolītī | perpolītae | perpolītī | perpolītōrum | perpolītārum | perpolītōrum | |
dative | perpolītō | perpolītae | perpolītō | perpolītīs | |||
accusative | perpolītum | perpolītam | perpolītum | perpolītōs | perpolītās | perpolīta | |
ablative | perpolītō | perpolītā | perpolītō | perpolītīs | |||
vocative | perpolīte | perpolīta | perpolītum | perpolītī | perpolītae | perpolīta |