Perfect passive participle of perquīrō.
perquīsītus (feminine perquīsīta, neuter perquīsītum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | perquīsītus | perquīsīta | perquīsītum | perquīsītī | perquīsītae | perquīsīta | |
genitive | perquīsītī | perquīsītae | perquīsītī | perquīsītōrum | perquīsītārum | perquīsītōrum | |
dative | perquīsītō | perquīsītae | perquīsītō | perquīsītīs | |||
accusative | perquīsītum | perquīsītam | perquīsītum | perquīsītōs | perquīsītās | perquīsīta | |
ablative | perquīsītō | perquīsītā | perquīsītō | perquīsītīs | |||
vocative | perquīsīte | perquīsīta | perquīsītum | perquīsītī | perquīsītae | perquīsīta |