Future active participle of pertemptō.
pertemptātūrus (feminine pertemptātūra, neuter pertemptātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | pertemptātūrus | pertemptātūra | pertemptātūrum | pertemptātūrī | pertemptātūrae | pertemptātūra | |
genitive | pertemptātūrī | pertemptātūrae | pertemptātūrī | pertemptātūrōrum | pertemptātūrārum | pertemptātūrōrum | |
dative | pertemptātūrō | pertemptātūrae | pertemptātūrō | pertemptātūrīs | |||
accusative | pertemptātūrum | pertemptātūram | pertemptātūrum | pertemptātūrōs | pertemptātūrās | pertemptātūra | |
ablative | pertemptātūrō | pertemptātūrā | pertemptātūrō | pertemptātūrīs | |||
vocative | pertemptātūre | pertemptātūra | pertemptātūrum | pertemptātūrī | pertemptātūrae | pertemptātūra |