pilns (“full”) + mēness (“moon”)
pilnmēness m (2nd declension, irregular nominative, genitive)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | pilnmēness | pilnmēneši |
genitive (ģenitīvs) | pilnmēness | pilnmēnešu |
dative (datīvs) | pilnmēnesim | pilnmēnešiem |
accusative (akuzatīvs) | pilnmēnesi | pilnmēnešus |
instrumental (instrumentālis) | pilnmēnesi | pilnmēnešiem |
locative (lokatīvs) | pilnmēnesī | pilnmēnešos |
vocative (vokatīvs) | pilnmēnesi | pilnmēneši |