From plēnus (“full, filled; satisfied”) + -ārius.
plēnārius (feminine plēnāria, neuter plēnārium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | plēnārius | plēnāria | plēnārium | plēnāriī | plēnāriae | plēnāria | |
genitive | plēnāriī | plēnāriae | plēnāriī | plēnāriōrum | plēnāriārum | plēnāriōrum | |
dative | plēnāriō | plēnāriae | plēnāriō | plēnāriīs | |||
accusative | plēnārium | plēnāriam | plēnārium | plēnāriōs | plēnāriās | plēnāria | |
ablative | plēnāriō | plēnāriā | plēnāriō | plēnāriīs | |||
vocative | plēnārie | plēnāria | plēnārium | plēnāriī | plēnāriae | plēnāria |