pluralis
plūrālis (neuter plūrāle); third-declension two-termination adjective
Third-declension two-termination adjective.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | plūrālis | plūrāle | plūrālēs | plūrālia | |
genitive | plūrālis | plūrālium | |||
dative | plūrālī | plūrālibus | |||
accusative | plūrālem | plūrāle | plūrālēs plūrālīs |
plūrālia | |
ablative | plūrālī | plūrālibus | |||
vocative | plūrālis | plūrāle | plūrālēs | plūrālia |
plūrālis m (genitive plūrālis); third declension
Third-declension noun (i-stem).
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | plūrālis | plūrālēs |
genitive | plūrālis | plūrālium |
dative | plūrālī | plūrālibus |
accusative | plūrālem | plūrālēs plūrālīs |
ablative | plūrāle | plūrālibus |
vocative | plūrālis | plūrālēs |
pluralis n