Perfect passive participle of poeniō.
poenītus (feminine poenīta, neuter poenītum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | poenītus | poenīta | poenītum | poenītī | poenītae | poenīta | |
genitive | poenītī | poenītae | poenītī | poenītōrum | poenītārum | poenītōrum | |
dative | poenītō | poenītae | poenītō | poenītīs | |||
accusative | poenītum | poenītam | poenītum | poenītōs | poenītās | poenīta | |
ablative | poenītō | poenītā | poenītō | poenītīs | |||
vocative | poenīte | poenīta | poenītum | poenītī | poenītae | poenīta |