Future active participle of pollicitor.
pollicitātūrus (feminine pollicitātūra, neuter pollicitātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | pollicitātūrus | pollicitātūra | pollicitātūrum | pollicitātūrī | pollicitātūrae | pollicitātūra | |
genitive | pollicitātūrī | pollicitātūrae | pollicitātūrī | pollicitātūrōrum | pollicitātūrārum | pollicitātūrōrum | |
dative | pollicitātūrō | pollicitātūrae | pollicitātūrō | pollicitātūrīs | |||
accusative | pollicitātūrum | pollicitātūram | pollicitātūrum | pollicitātūrōs | pollicitātūrās | pollicitātūra | |
ablative | pollicitātūrō | pollicitātūrā | pollicitātūrō | pollicitātūrīs | |||
vocative | pollicitātūre | pollicitātūra | pollicitātūrum | pollicitātūrī | pollicitātūrae | pollicitātūra |