Perfect passive participle of pollicitor.
pollicitātus (feminine pollicitāta, neuter pollicitātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | pollicitātus | pollicitāta | pollicitātum | pollicitātī | pollicitātae | pollicitāta | |
genitive | pollicitātī | pollicitātae | pollicitātī | pollicitātōrum | pollicitātārum | pollicitātōrum | |
dative | pollicitātō | pollicitātae | pollicitātō | pollicitātīs | |||
accusative | pollicitātum | pollicitātam | pollicitātum | pollicitātōs | pollicitātās | pollicitāta | |
ablative | pollicitātō | pollicitātā | pollicitātō | pollicitātīs | |||
vocative | pollicitāte | pollicitāta | pollicitātum | pollicitātī | pollicitātae | pollicitāta |