Perfect passive participle of praecōgitō
praecōgitātus (feminine praecōgitāta, neuter praecōgitātum); first/second-declension participle
{{rfdef}}
.First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | praecōgitātus | praecōgitāta | praecōgitātum | praecōgitātī | praecōgitātae | praecōgitāta | |
genitive | praecōgitātī | praecōgitātae | praecōgitātī | praecōgitātōrum | praecōgitātārum | praecōgitātōrum | |
dative | praecōgitātō | praecōgitātae | praecōgitātō | praecōgitātīs | |||
accusative | praecōgitātum | praecōgitātam | praecōgitātum | praecōgitātōs | praecōgitātās | praecōgitāta | |
ablative | praecōgitātō | praecōgitātā | praecōgitātō | praecōgitātīs | |||
vocative | praecōgitāte | praecōgitāta | praecōgitātum | praecōgitātī | praecōgitātae | praecōgitāta |