Future active participle of praelēgō (“bequeath”).
praelēgātūrus (feminine praelēgātūra, neuter praelēgātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | praelēgātūrus | praelēgātūra | praelēgātūrum | praelēgātūrī | praelēgātūrae | praelēgātūra | |
genitive | praelēgātūrī | praelēgātūrae | praelēgātūrī | praelēgātūrōrum | praelēgātūrārum | praelēgātūrōrum | |
dative | praelēgātūrō | praelēgātūrae | praelēgātūrō | praelēgātūrīs | |||
accusative | praelēgātūrum | praelēgātūram | praelēgātūrum | praelēgātūrōs | praelēgātūrās | praelēgātūra | |
ablative | praelēgātūrō | praelēgātūrā | praelēgātūrō | praelēgātūrīs | |||
vocative | praelēgātūre | praelēgātūra | praelēgātūrum | praelēgātūrī | praelēgātūrae | praelēgātūra |