Perfect passive participle of praelēgō (“bequeath”).
praelēgātus (feminine praelēgāta, neuter praelēgātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | praelēgātus | praelēgāta | praelēgātum | praelēgātī | praelēgātae | praelēgāta | |
genitive | praelēgātī | praelēgātae | praelēgātī | praelēgātōrum | praelēgātārum | praelēgātōrum | |
dative | praelēgātō | praelēgātae | praelēgātō | praelēgātīs | |||
accusative | praelēgātum | praelēgātam | praelēgātum | praelēgātōs | praelēgātās | praelēgāta | |
ablative | praelēgātō | praelēgātā | praelēgātō | praelēgātīs | |||
vocative | praelēgāte | praelēgāta | praelēgātum | praelēgātī | praelēgātae | praelēgāta |