Future active participle of praemūniō.
praemūnītūrus (feminine praemūnītūra, neuter praemūnītūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | praemūnītūrus | praemūnītūra | praemūnītūrum | praemūnītūrī | praemūnītūrae | praemūnītūra | |
genitive | praemūnītūrī | praemūnītūrae | praemūnītūrī | praemūnītūrōrum | praemūnītūrārum | praemūnītūrōrum | |
dative | praemūnītūrō | praemūnītūrae | praemūnītūrō | praemūnītūrīs | |||
accusative | praemūnītūrum | praemūnītūram | praemūnītūrum | praemūnītūrōs | praemūnītūrās | praemūnītūra | |
ablative | praemūnītūrō | praemūnītūrā | praemūnītūrō | praemūnītūrīs | |||
vocative | praemūnītūre | praemūnītūra | praemūnītūrum | praemūnītūrī | praemūnītūrae | praemūnītūra |