Perfect passive participle of praemūniō.
praemūnītus (feminine praemūnīta, neuter praemūnītum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | praemūnītus | praemūnīta | praemūnītum | praemūnītī | praemūnītae | praemūnīta | |
genitive | praemūnītī | praemūnītae | praemūnītī | praemūnītōrum | praemūnītārum | praemūnītōrum | |
dative | praemūnītō | praemūnītae | praemūnītō | praemūnītīs | |||
accusative | praemūnītum | praemūnītam | praemūnītum | praemūnītōs | praemūnītās | praemūnīta | |
ablative | praemūnītō | praemūnītā | praemūnītō | praemūnītīs | |||
vocative | praemūnīte | praemūnīta | praemūnītum | praemūnītī | praemūnītae | praemūnīta |