praenotātus (feminine praenotāta, neuter praenotātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | praenotātus | praenotāta | praenotātum | praenotātī | praenotātae | praenotāta | |
genitive | praenotātī | praenotātae | praenotātī | praenotātōrum | praenotātārum | praenotātōrum | |
dative | praenotātō | praenotātae | praenotātō | praenotātīs | |||
accusative | praenotātum | praenotātam | praenotātum | praenotātōs | praenotātās | praenotāta | |
ablative | praenotātō | praenotātā | praenotātō | praenotātīs | |||
vocative | praenotāte | praenotāta | praenotātum | praenotātī | praenotātae | praenotāta |