Future active participle of praestō.
praestātūrus (feminine praestātūra, neuter praestātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | praestātūrus | praestātūra | praestātūrum | praestātūrī | praestātūrae | praestātūra | |
genitive | praestātūrī | praestātūrae | praestātūrī | praestātūrōrum | praestātūrārum | praestātūrōrum | |
dative | praestātūrō | praestātūrae | praestātūrō | praestātūrīs | |||
accusative | praestātūrum | praestātūram | praestātūrum | praestātūrōs | praestātūrās | praestātūra | |
ablative | praestātūrō | praestātūrā | praestātūrō | praestātūrīs | |||
vocative | praestātūre | praestātūra | praestātūrum | praestātūrī | praestātūrae | praestātūra |