Perfect passive participle of praestō.
praestātus (feminine praestāta, neuter praestātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | praestātus | praestāta | praestātum | praestātī | praestātae | praestāta | |
genitive | praestātī | praestātae | praestātī | praestātōrum | praestātārum | praestātōrum | |
dative | praestātō | praestātae | praestātō | praestātīs | |||
accusative | praestātum | praestātam | praestātum | praestātōs | praestātās | praestāta | |
ablative | praestātō | praestātā | praestātō | praestātīs | |||
vocative | praestāte | praestāta | praestātum | praestātī | praestātae | praestāta |