Perfect passive participle of praetemptō
praetemptātus (feminine praetemptāta, neuter praetemptātum); first/second-declension participle
{{rfdef}}
.First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | praetemptātus | praetemptāta | praetemptātum | praetemptātī | praetemptātae | praetemptāta | |
genitive | praetemptātī | praetemptātae | praetemptātī | praetemptātōrum | praetemptātārum | praetemptātōrum | |
dative | praetemptātō | praetemptātae | praetemptātō | praetemptātīs | |||
accusative | praetemptātum | praetemptātam | praetemptātum | praetemptātōs | praetemptātās | praetemptāta | |
ablative | praetemptātō | praetemptātā | praetemptātō | praetemptātīs | |||
vocative | praetemptāte | praetemptāta | praetemptātum | praetemptātī | praetemptātae | praetemptāta |