From precor.
precātīvus (feminine precātīva, neuter precātīvum, adverb precātīvē); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | precātīvus | precātīva | precātīvum | precātīvī | precātīvae | precātīva | |
genitive | precātīvī | precātīvae | precātīvī | precātīvōrum | precātīvārum | precātīvōrum | |
dative | precātīvō | precātīvae | precātīvō | precātīvīs | |||
accusative | precātīvum | precātīvam | precātīvum | precātīvōs | precātīvās | precātīva | |
ablative | precātīvō | precātīvā | precātīvō | precātīvīs | |||
vocative | precātīve | precātīva | precātīvum | precātīvī | precātīvae | precātīva |
precātīvus m (genitive precātīvī); second declension
Second-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | precātīvus | precātīvī |
genitive | precātīvī | precātīvōrum |
dative | precātīvō | precātīvīs |
accusative | precātīvum | precātīvōs |
ablative | precātīvō | precātīvīs |
vocative | precātīve | precātīvī |