From prīmitus (“originally”) + -īvus.
prīmitīvus (feminine prīmitīva, neuter prīmitīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | prīmitīvus | prīmitīva | prīmitīvum | prīmitīvī | prīmitīvae | prīmitīva | |
genitive | prīmitīvī | prīmitīvae | prīmitīvī | prīmitīvōrum | prīmitīvārum | prīmitīvōrum | |
dative | prīmitīvō | prīmitīvae | prīmitīvō | prīmitīvīs | |||
accusative | prīmitīvum | prīmitīvam | prīmitīvum | prīmitīvōs | prīmitīvās | prīmitīva | |
ablative | prīmitīvō | prīmitīvā | prīmitīvō | prīmitīvīs | |||
vocative | prīmitīve | prīmitīva | prīmitīvum | prīmitīvī | prīmitīvae | prīmitīva |