From prīmitus (“originally”) + -īvus.
prīmitīvus (feminine prīmitīva, neuter prīmitīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | prīmitīvus | prīmitīva | prīmitīvum | prīmitīvī | prīmitīvae | prīmitīva | |
Genitive | prīmitīvī | prīmitīvae | prīmitīvī | prīmitīvōrum | prīmitīvārum | prīmitīvōrum | |
Dative | prīmitīvō | prīmitīvō | prīmitīvīs | ||||
Accusative | prīmitīvum | prīmitīvam | prīmitīvum | prīmitīvōs | prīmitīvās | prīmitīva | |
Ablative | prīmitīvō | prīmitīvā | prīmitīvō | prīmitīvīs | |||
Vocative | prīmitīve | prīmitīva | prīmitīvum | prīmitīvī | prīmitīvae | prīmitīva |