Perfect passive participle of prōclīnō.
prōclīnātus (feminine prōclīnāta, neuter prōclīnātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | prōclīnātus | prōclīnāta | prōclīnātum | prōclīnātī | prōclīnātae | prōclīnāta | |
genitive | prōclīnātī | prōclīnātae | prōclīnātī | prōclīnātōrum | prōclīnātārum | prōclīnātōrum | |
dative | prōclīnātō | prōclīnātae | prōclīnātō | prōclīnātīs | |||
accusative | prōclīnātum | prōclīnātam | prōclīnātum | prōclīnātōs | prōclīnātās | prōclīnāta | |
ablative | prōclīnātō | prōclīnātā | prōclīnātō | prōclīnātīs | |||
vocative | prōclīnāte | prōclīnāta | prōclīnātum | prōclīnātī | prōclīnātae | prōclīnāta |