Perfect passive participle of prōcūrō.
prōcūrātus (feminine prōcūrāta, neuter prōcūrātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | prōcūrātus | prōcūrāta | prōcūrātum | prōcūrātī | prōcūrātae | prōcūrāta | |
genitive | prōcūrātī | prōcūrātae | prōcūrātī | prōcūrātōrum | prōcūrātārum | prōcūrātōrum | |
dative | prōcūrātō | prōcūrātae | prōcūrātō | prōcūrātīs | |||
accusative | prōcūrātum | prōcūrātam | prōcūrātum | prōcūrātōs | prōcūrātās | prōcūrāta | |
ablative | prōcūrātō | prōcūrātā | prōcūrātō | prōcūrātīs | |||
vocative | prōcūrāte | prōcūrāta | prōcūrātum | prōcūrātī | prōcūrātae | prōcūrāta |