Perfect passive participle of profānō.
profānātus (feminine profānāta, neuter profānātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | profānātus | profānāta | profānātum | profānātī | profānātae | profānāta | |
genitive | profānātī | profānātae | profānātī | profānātōrum | profānātārum | profānātōrum | |
dative | profānātō | profānātae | profānātō | profānātīs | |||
accusative | profānātum | profānātam | profānātum | profānātōs | profānātās | profānāta | |
ablative | profānātō | profānātā | profānātō | profānātīs | |||
vocative | profānāte | profānāta | profānātum | profānātī | profānātae | profānāta |