profectītius (feminine profectītia, neuter profectītium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | profectītius | profectītia | profectītium | profectītiī | profectītiae | profectītia | |
genitive | profectītiī | profectītiae | profectītiī | profectītiōrum | profectītiārum | profectītiōrum | |
dative | profectītiō | profectītiae | profectītiō | profectītiīs | |||
accusative | profectītium | profectītiam | profectītium | profectītiōs | profectītiās | profectītia | |
ablative | profectītiō | profectītiā | profectītiō | profectītiīs | |||
vocative | profectītie | profectītia | profectītium | profectītiī | profectītiae | profectītia |