prōgnātus (feminine prōgnāta, neuter prōgnātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | prōgnātus | prōgnāta | prōgnātum | prōgnātī | prōgnātae | prōgnāta | |
genitive | prōgnātī | prōgnātae | prōgnātī | prōgnātōrum | prōgnātārum | prōgnātōrum | |
dative | prōgnātō | prōgnātae | prōgnātō | prōgnātīs | |||
accusative | prōgnātum | prōgnātam | prōgnātum | prōgnātōs | prōgnātās | prōgnāta | |
ablative | prōgnātō | prōgnātā | prōgnātō | prōgnātīs | |||
vocative | prōgnāte | prōgnāta | prōgnātum | prōgnātī | prōgnātae | prōgnāta |