Perfect passive participle of properō.
properātus (feminine properāta, neuter properātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | properātus | properāta | properātum | properātī | properātae | properāta | |
genitive | properātī | properātae | properātī | properātōrum | properātārum | properātōrum | |
dative | properātō | properātae | properātō | properātīs | |||
accusative | properātum | properātam | properātum | properātōs | properātās | properāta | |
ablative | properātō | properātā | properātō | properātīs | |||
vocative | properāte | properāta | properātum | properātī | properātae | properāta |