Perfect passive participle of prōterō.
prōtrītus (feminine prōtrīta, neuter prōtrītum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | prōtrītus | prōtrīta | prōtrītum | prōtrītī | prōtrītae | prōtrīta | |
genitive | prōtrītī | prōtrītae | prōtrītī | prōtrītōrum | prōtrītārum | prōtrītōrum | |
dative | prōtrītō | prōtrītae | prōtrītō | prōtrītīs | |||
accusative | prōtrītum | prōtrītam | prōtrītum | prōtrītōs | prōtrītās | prōtrīta | |
ablative | prōtrītō | prōtrītā | prōtrītō | prōtrītīs | |||
vocative | prōtrīte | prōtrīta | prōtrītum | prōtrītī | prōtrītae | prōtrīta |