Borrowed from Latin pūnctātus.
punctatus m (feminine punctata, neuter punctatum)
pūnctātus (feminine pūnctāta, neuter pūnctātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | pūnctātus | pūnctāta | pūnctātum | pūnctātī | pūnctātae | pūnctāta | |
genitive | pūnctātī | pūnctātae | pūnctātī | pūnctātōrum | pūnctātārum | pūnctātōrum | |
dative | pūnctātō | pūnctātae | pūnctātō | pūnctātīs | |||
accusative | pūnctātum | pūnctātam | pūnctātum | pūnctātōs | pūnctātās | pūnctāta | |
ablative | pūnctātō | pūnctātā | pūnctātō | pūnctātīs | |||
vocative | pūnctāte | pūnctāta | pūnctātum | pūnctātī | pūnctātae | pūnctāta |