From pūrgō (“to clean, purge”) + -īvus.
pūrgātīvus (feminine pūrgātīva, neuter pūrgātīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | pūrgātīvus | pūrgātīva | pūrgātīvum | pūrgātīvī | pūrgātīvae | pūrgātīva | |
genitive | pūrgātīvī | pūrgātīvae | pūrgātīvī | pūrgātīvōrum | pūrgātīvārum | pūrgātīvōrum | |
dative | pūrgātīvō | pūrgātīvae | pūrgātīvō | pūrgātīvīs | |||
accusative | pūrgātīvum | pūrgātīvam | pūrgātīvum | pūrgātīvōs | pūrgātīvās | pūrgātīva | |
ablative | pūrgātīvō | pūrgātīvā | pūrgātīvō | pūrgātīvīs | |||
vocative | pūrgātīve | pūrgātīva | pūrgātīvum | pūrgātīvī | pūrgātīvae | pūrgātīva |