From pūrgō (“to clean, purge”) + -īvus.
pūrgātīvus (feminine pūrgātīva, neuter pūrgātīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | pūrgātīvus | pūrgātīva | pūrgātīvum | pūrgātīvī | pūrgātīvae | pūrgātīva | |
Genitive | pūrgātīvī | pūrgātīvae | pūrgātīvī | pūrgātīvōrum | pūrgātīvārum | pūrgātīvōrum | |
Dative | pūrgātīvō | pūrgātīvō | pūrgātīvīs | ||||
Accusative | pūrgātīvum | pūrgātīvam | pūrgātīvum | pūrgātīvōs | pūrgātīvās | pūrgātīva | |
Ablative | pūrgātīvō | pūrgātīvā | pūrgātīvō | pūrgātīvīs | |||
Vocative | pūrgātīve | pūrgātīva | pūrgātīvum | pūrgātīvī | pūrgātīvae | pūrgātīva |